Home
Dienasgrāmatas
7. diena - mājupceļš

Malējā diena... No rīta vairs neesam tik runīgi un smaidīgi kā parasti... apzināmies, ka ir iestājusies pēdējā šī ceļojuma diena – rīt jau būsim atpakaļ Latvijā. Viens no ļoti retajiem ceļojumiem, kad tā beigās nealkstam pēc mājām. Nenomierina arī tas, ka daļu no šeit satiktajiem cilvēkiem mēs pēc divām nedēļām satiksim atkal AN-72 Boogie. Šķiet, ka te varētu palikt vēl nedēļām, mēnešiem...

Paspējam izlekt vēl 3 reizes, vienu kopā ar izraēliešiem, veidojot hybrid lēcienu – divu disciplīnu – RW un freefly apvienojumu. Ļoti jautri. Viens no viņiem izmisīgi grib iegūt komandas cepurīti piemiņai, apsolām to nosūtīt pa pastu. Jo vairāk pastiprinās skumjas, kad nākošais lēciens tiek atcelts laika apstākļu dēļ un mēs saprotam – viss, šoreiz lēcienu vairāk nebūs. Vēl ilgi un nesteidzīgi, neapzināti velkot laiku, pārrakstām video, saņemam nepieciešamos zīmogus, dokumentus. Ļoti ilgi atsveicināmies. Rodas sajūta, ka varētu atsevišķi atsveicināties arī no katra zāles stiebra, lai tikai nedaudz ilgāk varētu vēl šeit uzkavēties... Aizbraucam uz pašu pēdējo vilcienu uz Maskavu, ar kuru jābrauc, lai nenokavētu vilcienu uz Rīgu.

atp
atp2

Stacijā, gaidot vilcienu, izlemjam paēst stacijas kafejnīcā... pat ļoti nepareizi! Šašliks pat nav negaršīgs – viņš ir vienkārši nesakošļājams. Pusizmežģītiem žokļiem priekšroku dodam alum, minerālūdenim un cīsiņiem mīklā. Šeit tad arī rodas leģenda par mūžam neapmierināto krabi-pavāru, kurš šajā kafejnīcā speciāli taisa negaršīgu pārtiku no saviem draugiem. Kaspars fotografē meža zvēru izbāzeņus un solās tās nosūtīt ar sveicieniem kādai pazīstamai, ļoti veģetāri noskaņotai izpletņlēcējai.

zveri
ednica

Vilciens Maskavā ieripo ar 20 minūšu nokavēšanos... To kaut kā nebijām ieplānojuši... Pa galvu pa kaklu uz metro, no metro uz staciju. Pareizi – nianse – tā kā Raitis vēl nebija izlēmis, kad braukt, viņam biļete uz Rīgu nav nopirkta. Tādēļ viņš ierodas stacijā laicīgāk nekā pārējie – nevis 4, bet 8 minūtes pirms vilciena atiešanas. Ja kāds domā, ka Maskavā cilvēki ir ļoti atsaucīgi, tad padomājiet vēlreiz, jo tā nav. Lūgums palaist bez rindas sakarā ar vilciena kavēšanu nesasniedz dzirdīgas ausis... Tā vietā cilvēki ilgi un dikti ir gatavi spriest, vai pēc 2 nedēļām viņi gribēs gulēt vilciena kupejas labajā vai kreisajā pusē. Raitis jau sāk ieplānot, kā varētu feini pavadīt atlikušo diennakti Maskavā līdz nākošajam vilcienam, kamēr 1 minūti pirms vilciena atiešanas tiek līdz kasei. Ātrumā nobērtā bēda tieši tikpat ātri tiek uztverta, bet – par vēlu – programma uzskata, ka vilciens jau pametis staciju. Pēdējā cerība – vilciena pavadonis. Ārā – vilciens stāv, cilvēki māj, trepītes jau saslietas augšā. Raitis pieskrien pie tuvākā vagona. Tur pavadone aizsūta pie vecākā pavadoņa uz 8. vagonu. Šis ir 16... feini! Ar smagu somu plecos skriet ir baigi forši. 7. vagonā pa logu māj Kaspars pārliecībā, ka biļete ir nopirkta. Bet tā nav! Pieskrienot pie vecākā pavadoņa un uzsākot sarunu ir skaidrs, ka šis nav pirmais šāds putns viņa pieredzē – tiek nolaistas trepes un pēdējais komandas biedrs arī ir vilcienā. Un pēc pāris sekundēm vilciens sāk kustēties.

Satiekamies.

Šoreiz gan tas ir viss... bez stresa novietojam mantas un atvelkam elpu... brauciens paiet restorānā, skatoties bildes, video, daloties vēl svaigajās atmiņās un beigu galā mainot logotipu. Kamēr viesmīle lūdz mest mieru, jo restorānu slēdzot ciet.


20. Jun 2007 11:50Atpakaļ

Pārējie ieraksti:

An-72 Boogie 2007: Pēdējās divas dienasAN-72 Boogie 2007: Nedēļas griezumā, mūsu dienas un nedienasAN-72 Boogie 2007: Svētdiena atpūtai?AN-72 Boogie 2007: Beļģijas treniņnometne.AN-72 Boogie 2007: IerašanāsDiena pirms izlidošanas.8. diena - mājas7. diena - mājupceļš6. diena - vakara izklaides5. diena - elektrība un boulings4. diena - 4km un masāža :)3. diena - kreņķi un spirāle2. diena - Daigas apmācība un rodeo lēcieni1. diena - ierašanāsKrievijas brauciens: 0.diena - izbraukšana no Rīgas